[For English scroll below]

Baltic Analog Lab aicina uz filmu skati kopā ar Londonā dzīvojošo latviešu izcelsmes kuratoru un rakstnieku Ēriku Martinsonu, kurš pie mums atvedīs trīs autoru - Lydia Nsiah, Sarah Forrest un Sky Hopinka - filmas, kas pieskaras atmiņas un atcerēšanās procesiem kinematogrāfā.

Lidijas Deivisas romānā “Gandrīz bez atmiņas” vārdā nenosaukta sieviete dzīvo ar mazinātu atminēšanās spēju, vienlaikus saglabājot “ļoti asu apziņu”. Viņa ņem talkā mnemonisku paņēmienu notikumus un detaļas ierakstīt piezīmju grāmatās, tā izveidojot ievērojamu bibliotēku. Reizēm viņa ar interesi atkārtoti lasa šīs atmiņas, ieraksti “viņai šķita pilnīgi jauni, un patiesībā lielākā daļa no tiem ir jauni.” Viņa apsver iespēju par tiem izdarīt papildu piezīmes un dažreiz to arī dara, un “citreiz viņa vēlētos izdarīt piezīmi, taču izvēlējās to nedarīt, jo viņai šķita, ka nav pareizi veikt piezīmi tur, kur tā jau ir, kaut arī viņa pilnībā nesaprata, kas tajā bija nepareizs.” Šī nenoteiktība rada neizbēgamu saspīlējumu starp atcerēšanos un aizmirstību un grūtībām apzināties šo procesu.

Galvenās varones posts Deivisas stāstā atgādina filmas, kas plūst uz priekšu, katram kadram nomainot nākamo; virzoties uz kaut ko, kamēr pagātne tiek uzņemta uz atsevišķa ruļļa. Dažreiz tas, ko esat redzējis un dzirdējis, šķiet kā attāla doma piezīmju bibliotēkā, kaut arī esat diezgan pārliecināts, ka tas ir noticis. Iespējams tā nebija tā pieredze vai filma, bet gan cita, taču tas notika, jūs varētu domāt. Tā ir izziņas lieta - mūsu mijiedarbības ar atskaņošanu, nevis pašas atskaņošanas problēma.

Reizēm ir nepieciešams veidot filmas, lai atcerētos citas filmas, lai atcerētos pagājušo sevi un tik daudzas gaistošas domas / sajūtas / iespaidus. Reizēm mums ir vajadzīgas arī filmas, kas palīdzētu mūsu entropijai, kas palīdzētu pieņemt mūsu neatcerēšanos.

Ēriks Martinsons ir latviešu izcelsmes kurators un rakstnieks no Kanādas, kurš šobrīd dzīvo Londonā. No 2005. līdz 2014. gadam viņš ir strādājis vienā no lielākajām Kanādas video mākslas distribūcijas komopānijām "Vtape" (Toronto), bet no 2006 no 2014. gadam bijis kuratoru kolektīva "Pleasure Dome" dalībnieks . Viņš kūrējis filmu skates un izstādes vairākās mākslas galerijās un kino festivālos Lielbritānijā un Kanādā.

Programmā:

to forget, Lydia Nsiah, 2019, 17:00

April, Sarah Forrest, 2018, 21:30

Lore, Sky Hopinka, 2019, 10:16

Ieeja par ziedojumiem.

Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

16.11.2019. at 19:00 

[ENG]

Baltic Analog Lab invites to a film programme curated by Canadian born Latvian curator and writer from Londond Erik Martinson who brings three films by three filmmakers - Lydia Nsiah, Sarah Forrest, and Sky Hopinka dealing with the subject of memory and remembering through cinematic perspective.
Curator will be present himself.

In the short story ‘Almost No Memory’ by Lydia Davis an unnamed women is reckoning with her diminished grasp on her memory while still retaining “a very sharp consciousness.” She turns to the mnemonic device of recording events and details in notebooks, creating a substantial library. At times she would re-read these memories with interest, the entries would “seem all new to her, and indeed most of it would be new to her.” She would contemplate making further notes on them, sometimes doing so, and “(o)ther times she would want to make a note but choose not to, since she did not think it quite right to make a note of what was already a note, though she did not fully understand what was not right about it.” From this uncertainty comes an inescapable tension between remembering and forgetting and the difficulty of being aware of this process happening. 

The plight of the protagonist in Davis’ story feels much like a film flowing forward, each frame overtaking the last; building toward something while the past is taken up on a separate reel. Sometimes what you’ve seen and heard feels like a distant thought in a library of notebooks, though you are pretty certain it happened. Perhaps it wasn’t that experience or film, but another one, but it happened, you might think. It’s a problem of cognition, of our interaction with playback, not playback itself.

Sometimes there is a need to make films to recall other films, to recall past selves, and so many fleeting thoughts/feelings/impressions. Sometimes we also need films to help our own entropy along, to be ok with not remembering.


Erik Martinson (Canada/Latvia) is an independent curator and writer based in London, UK. He worked in Toronto at Vtape, a not-for-profit video art distributor, from 2005-2014, and was a member of the Pleasure Dome curatorial collective from 2006-2014. He has curated screenings/exhibitions for various art galleries and film festivals in UK, Europe, and Canada.

Programme:
to forget, Lydia Nsiah, 2019, 17:00
April, Sarah Forrest, 2018, 21:30
Lore, Sky Hopinka, 2019, 10:16

Entrance for donations.

Supported by State Culture Capital Foundation.

16.11.2019. at 19:00